No izdegšanas līdz plūsmai jeb kā es atradu vieglāku ienākumu modeli

Kad vairāk vairs nenozīmē labāk

Es ilgi ticēju, ka panākumi nāk caur “vairāk”. Vairāk darba, vairāk pienākumu, vairāk atbildības, vairāk mērķu, vairāk “jāizdara”. Tā tas turpinājās līdz brīdim, kad mans ķermenis un prāts vienkārši pateica – pietiek!

Tā nebija pēkšņa sabrukuma diena, drīzāk – klusa izdzisšana, nemanot, lēni, bet pārliecinoši. Enerģija, kas agrāk lika celties un acīm mirdzēt, bija pazudusi. Brīdī, kad beidzot sapratu - viss- mana baterija ir pilnīgi tukša, man vajadzēja atzīt: esmu izdegusi.

Un vajadzēja sevi pamazām sākt atkal vākt kopā pa daļām. Takākais, ka to brīdi, kad ir pārsniegta kritiskā robeža, ir ļoti grūti nofiksēt un patrasti tas notiek tikai kā "post factum" jeb mirklī, kad esi jau bedrē.

Šis stāsts nav tikai par atveseļošanos. Tas ir par jaunu domāšanas veidu – kā pelnīt, dzīvojot plūsmā, nevis nepārtrauktā "vāveres ritenī" un cīņā par redzamību, atzīšanu, sasniegumiem, pierādīšanu, varēšanu.

Izdegšanas robeža jeb kad “darīt vairāk” vairs nestrādā

Mēs bieži saucam to par disciplīnu, bet patiesībā tās ir bailes neatpalikt. Bailes nokavēt, "izkrist no aprites", bailes nebūt pietiekami konkurētspējīgai, labai. Es skrēju, lai nezaudētu vietu savā karuselī – atbildības, termiņi, vēlme visiem izspatikt, atsaukties. No malas viss izskatījās labi, bet iekšēji es sabruku pamazām pa kripatai katru dienu.

Tad sāka runāt ķermenis – caur nogurumu, miega trūkumu, neizskaidrojamu tukšumu, pavājinājās atmiņa, zuda saikne ar sevi, apkārtējiem, lēnām "aizpeldēju" prom no savas realitātes. Un, kad vairs nepalīdzēja ne kafija, ne brīvdienas, sapratu: šī sistēma nav radīta cilvēkiem, kas vēlas dzīvot, tā piedāvā tikai izdzīvot. Un kad tā tevi ir izspiedusi kā citronu, tā tevi izmet, jo no tevis vairs nav ko paņemt.

Apstāšanās – punkts, kur viss mainās

Apstāties bija grūtāk nekā jebkad, jo tas ir fizikas likums - kad tu esi uzņēmis nenormālu ātrumu, strauja bremzēšana var izraisīt sadursmi. Brīdī, kad saproti, ka tavs dzīves ātrvilciens iet uz pilnu ātrumu, izkāpšana no tā būtu nāvējoša. Nācās pieņemt savu šībrīža stāvokli un to apzināties, nebrūkot sev virsū, bet saprotot, kur esi un ka tā vairs tālāk nevar turpināties, jo tas ved uz iznīcību un nekurieni. Vajadzēja veikt savas dzīves, savu mērķu un rīcības revīziju, ar pilnīgu godīgumu pašai uz sevi. Godīgi atbildēt sev uz jautājumiem: vai tas , kas notiek manā dzīvē, vispār ir par mani? Vai tas ir saderīgi ar manām vērtībām, vai tas ir par manas dzīves kvalitāti? Vajadzēja dot sev atļauju ieiet klusumā, sastapties ar patieso sevi un vairs nebēgt no sevis. Tas brīdis, kad Tu dzirdi visu – savas domas, bailes, jautājumus, kurus gadiem ignorēji.

Bet tieši tajā brīdī sākās dziedināšana. Es pirmo reizi nejutu vēlmi “paspēt”, tikai vēlmi būt un nokļūt no izdegšanas līdz plūsmai - atrast to izeju no Matrixa. Un šajā klusumā sāku uzdot sev jautājumu - vai patiešām nav pieejams arī kāds cits ceļš? Dzīve, kurā ienākumi un miers var pastāvēt blakus un nedominēt viens pār otru? Ceļš, kur iespējams kāds nebūt līdzsvars?

Jauns skatījums uz ienākumiem

Pirmo reizi es pajautāju sev – vai tiešām pelnīšanai ir jānozīmē upurēt sevi? Un atbilde bija skaidra: nē.

Brīdī kad man pavasarī portālā LinkedIn uzrakstīja kāda sieviete no Vācijas un pajautāja, vai esmu ko dzirdējusi par abonēšanas ekonomiju, teicu, ka nē un biju atvērta iepazīties ar informāciju.

Pēc laika jau pakāpeniski saņēmu informāciju: Pasīvie ienākumi, abonēšanas modeļi, digitālais bizness –tie vairs nebija svešvārdi, bet loģiska jaunā laikmeta tīkla mārketinga evolūcija. Nevis “ātri kļūsti bagāts”, bet būvē gudrāk, nevis smagāk.

Es sāku saprast – nauda seko enerģijai, un mana enerģija vairs nevēlējās būt haosā.

Mans praktiskais pagrieziens – kā viss sākās

Tieši tad es iepazinos ar sistēmu, kas mani uzrunāja ar savu vienkāršību. Bez spiediena. Bez pārdošanas. Bez skrējiena. Tikai skaidrs modelis, kur 2 kļūst par 2, un visa komanda aug kopā.

Tā es nonācu pie LiveGood – un pirmo reizi izjutu, ka ienākumi var būt viegli. Ne tāpēc, ka viss notiek bez darba, bet tāpēc, ka darbs beidzot notiek no saskaņas, no skaidra un saprotama plāna un sistēmas, nevis izmisuma.

Pirmie rezultāti nāca ne tikai ciparos, bet arī sajūtās. Stabilitāte, ritms, skaidrība un sajūta, ka beidzot es būvēju kaut ko, kas mani neiztukšo, bet baro un ļauj justies labi, savā tempā, plūsmā un dzīvē.

Ko nozīmē dzīvot mierā un nokļūt no izdegšanas līdz plūsmai

Šodien man plūsma nozīmē līdzsvaru. Es mostos bez trauksmes sajūtas. Manas dienas sākas ar mieru – ne ar “to-do” sarakstu, bet ar apzinātu elpu, rīta pastaigu, dienas uzsākšanu ar atvēršanos pasaulei, cilvēkiem, sadarbībām, jaunām zināšanām un iespējām. Daru savā tempā un ritmā, gūstot prieku no procesa un vērojot, kā pamazām veidojas brīnišķīga komanda, kopā dzimst jauni mērķi, vēlmes un intereses.

Darbs joprojām notiek, bet ritmā, kas nesakaņojas haosā un stresā, bet iet roku rokā ar mani. Ienākumi plūst kā dabīgs turpinājums, nevis kā piespiedu mērķis.

Brīvība man vairs nav tikai skaitlis kontā. Tā ir sajūta, ka varu izvēlēties – kad strādāt, kā strādāt, ar ko strādāt.

Kad vieglums kļūst par spēku

Izdegšana man iemācīja, ka mēs nevaram turpināt būvēt dzīvi uz noguruma pamata un iešanu pāri saviem spēkiem. Neviens sasniegums nav tavas mentālās veselības vērts. Vieglums nav vājums , tas ir spēks, kas dzimst tad, kad mēs beidzot uzticamies sev un dzīvei. Savām varēšanām un atceramies, kas patiesi esam.

Brīdī, kad tu sāc radīt no plūsmas, dzīve sāk tevi "nest" pretī iespējām, labturībai, būšanai "īstajā laikā un vietā".

No izdegšanas līdz plūsmai

👉 Lejupielādē manu bezmaksas “LiveGood Starter Kit” ceļvedi, kurā soli pa solim parādu, kā sākt būvēt vieglāku ienākumu modeli,saglabājot mieru, laiku un brīvību sev.

Tava plūsma sākas ar pirmo soli. Un reizēm – ar drosmi apstāties, sajust, apzināties, kur esi un kur gribi būt.